Laura

Tavs skatiens kā rīts pēc garas nakts,
Manā sirdī vairs nav vietas tumsai.
Tu ienāci klusi, bet tik spilgti,
Kā pirmais stars virs rasas pilnai pļavai.


Tu ienāci manā dzīvē kā gaisma,
Sildot vietas, ko sals bija klājis.
Tava balss kā mierīgs vējš pie jūras,
Laura, tu esi mans rīts un miers.


Kad klusums sirdī reiz valdīja viens,
Tu to pārvērti par mūziku manā elpā.
Katrs tavs pieskāriens kā solījums —
Ka mīlestība nav sapnis, bet dzīvā elpa.

Tu ienāci manā dzīvē kā gaisma,
Sildot vietas, ko sals bija klājis.
Tava balss kā mierīgs vējš pie jūras,
Laura, tu esi mans rīts un miers.

Un ja reiz krīt lietus, es zinu — tu tur,
Tava roka manā paliek droša un silta.
Pat ja pasaule zūd miglā un dūmos,
Tavs smaids man atgādina — viss vēl dzīvā.

Tu ienāci kā gaisma manā dzīvē,
Un es vairs negribu tumsā iet.
Laura, tu esi mana zvaigzne,
Kas māca — mīlēt nozīmē dzīvot.